Skolas vēsture aizsākās ar pamatakmens ielikšanu Vecās skolas ēkai 1878. gadā, klātesot pirmajam skolotājam, dzejniekam Frīdriham Mālberģim. Tagadējās skolas ēkas vēsture sākās ar 1950./1951. m.g. – toreiz direktors Roberts Dreimanis panāca, ka skolas vajadzībām atvēl pagastmāju, jo Vecā skola kļuva bīstama, bet līdzekļu remontam nav bijis.

              Smago darba un sadzīves apstākļu dēļ, pēckara gados bieži mainījās gan pedagogi, gan direktori, dodot savu ieguldījumu skolas attīstībā.
Albīnu Jēgermani secieši atceras kā ļoti stingru un erudītu vadītāju, skolas apkārtnes labiekārtošanas aizsācēju. Agnese Sondore lika pamatus tautisko deju kolektīviem. Aina Priekule meklēja oriģinālu pieeju skolēnu audzināšanā. Šo darbu sekmīgi turpināja Astrīda Līdaka. Direktors celtnieks ir bijis Andris Strazds, jo viņa darbības laikā uzcelta viena no pirmajām skolotāju dzīvojamām mājām rajonā, izveidoti visi nepieciešamie mācību kabineti.

               Visilggadīgāk – 24 gadus skolu vadīja Andris Lemešonoks. Viņa vadībā izmainījusies skolas apkārtne, mācību kabineti, 1997./1998.m.g. iekārtota datoru klase. Plaši izvērsās ārpusklases darbs, uzlabojās skolēnu sekmes. Deviņdesmitajos gados skola iegādājās arī savu autobusu.

                2002. gadā skola iegūst jaunu direktori – Sarmu Stugli, kura skolas kolektīvā un ārējā skolas veidolā ienes ļoti straujas, modernas izmaiņas, veidojot vienotu, atbalstošu un saprotošu komandu.

              2005. gada februārī piepildās skolēnu un viņu vecāku sen lolotais sapnis – jauna, moderna sporta zāle, kas tapusi ar Seces pagasta pašvaldības atbalstu. Skolēni gūst aizvien labākus rezultātus rajona, novada un republikas mācību olimpiādēs un konkursos.