Seces pagasta pamatskola, tel: 65129308, e-pasts: sarmastugle@inbox.lv

Pagriez savu seju pret sauli un gaismu, tad ēnas ir aiz muguras! Ej savu dzīves ceļu tā, lai ēnas tevi nespiež!   


Seces pamatskola

jauns attels

Jaunjelgavas novada

SECES PAGASTA PAMATSKOLA

Seces pagastā LV-5124 tālr.65129308 reģ.nr. 4512900983

 

Apstiprinu

Seces pagasta pamatskolas direktore

Sarma Stugle

Seces pamatskolas

skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.

  1. Vispārīgie jautājumi.

  1. Dokuments izstrādāts lai nodrošinātu vienotu pieeju vērtēšanai kā neatņemamai izglītošanās procesa sastāvdaļai.

  2. Dokuments adresēts Seces pagasta pamatskolas pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem.

  3. izpildītāji ir Seces pagasta pamatskolas skolotāji, skolēni un Pedagoģiskā padome.

2. Vērtēšanas mērķis.

    1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls skolēnu sasniegumu raksturojums, kas nodrošina skolēnu personības pozitīvu tālākvirzību, pamatojoties uz skolēnu izpratni par mācīšanās panākumiem.

    2. Vērtēšana ir mērķtiecīgs informācijas vākšanas process, lai spriestu un pieņemtu lēmumus, kas palīdz skolēniem mācīties, lai uzlabotu mācību procesu, novērtētu skolēnu sasniegumus, programmas un paša skolotāja darba efektivitāti.

3. Vērtēšanas uzdevumi.

    1. Iegūt informāciju par izglītības programmas, mācību priekšmetu standartu īstenošanu.

    1. Konstatēt katra skolēna sasniegumus, ievērojot viņa vajadzības, intereses, temperamentu un veselību.

    2. Diagnosticēt skolēnu mācīšanos.

    3. Vairot skolēnu pašapziņu un ticību savām spējām un veidot viņiem pozitīvu mācību motivāciju.

    4. Veikt nepieciešamo korekciju skolēnu sasniegumu uzlabošanai.

    5. Sekmēt skolēnu līdzatbildību mācību rezultātu sasniegšanā, izmantojot pašvērtējumu.

    6. Veicināt skolēnu, pedagogu un vecāku sadarbību.

4. Vērtēšanas pamatprincipi

4.1. Vērtēšanai jābūt:

  • brīvai no vērtētāja aizspriedumiem un subjektīvisma,

  • godīgai, taisnīgai un labvēlīgai,

  • tādai, kas ļauj skolēniem saskatīt viņa izaugsmi,

  • atbilstošai programmā paredzētajiem mācību sasniegumiem,

  • ar pozitīvu ieguldījumu skolēnu mācību darbā un personības attīstībā,

  • izmantojamai mācību darba pilnveidošanā.

  • Vērtēšanas principi pamatizglītībā noteikti MK noteikumos Nr. 1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.”

5. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā izmantojamie vērtēšanas veidi.

5.1. pēc mērķa – diagnosticējošā vērtēšana, formatīvā vērtēšana, summatīvā vērtēšana.

5.2. pēc vietas mācību procesā – ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana, robežvērtēšana, nobeiguma vērtēšana.

5.3. pēc vērtējuma veida – aprakstošais vērtējums, starpvērtējums, apkopojošais vērtējums, pašvērtējums.

5.2. Seces pagasta pamatskolā skolēnu vērtējumi tiek izlikti saskaņā ar spēkā esošo ārējo

normatīvo aktu prasībām

Ministru kabineta noteikumi Nr.468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”

1.klase Visos mācību priekšmetos vērtē aprakstoši
2.klase Latviešu valodā, matemātikā vērtējums ballēs. Pārējos mācību priekšmetos aprakstošais vērtējums
3.klase

Latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā vērtējums ballēs.

Pārējos mācību priekšmetos aprakstošais vērtējums

4.-9.klase Visos mācību priekšmetos vērtējums ballēs.

5.3. Skolēnu darbība tiek vērtēta:

5.3.1. izmantojot bezatzīmju jeb aprakstošās vērtēšanas paņēmienus

5.3.2.organizējot konkrētu zināšanu, prasmju , iemaņu novērtējumu ar „i” un „ni”, kad tiek pārbaudīti atsevišķi komponenti un darbā nav iekļauti visi trīs izziņas līmeņi.

5.3.3. atsevišķiem skolēniem izliekot ikdienā vērtējumus ballēs par papildus veiktu nozīmīgu darbu, kurā atklājas radošās darbības līmenis,

5.3.4. organizējot ieskaites, tematiskos, apkopojošos un nobeiguma pārbaudes darbus

5.3.5. pamatojoties uz skolēnu pašvērtējumiem un savstarpējiem vērtējumiem

6. 10 ballu vērtēšanas skalas izmantošanas nosacījumi.

6.1. 10 ballu skalu izmanto summatīvajā vērtēšanā, kas izpaužas kā apkopojošs vērtējums par skolēna apgūtajām zināšanām un prasmēm noteiktas tēmas, temata, tēmas vai kursa daļas, semestra vai gada nobeiguma apgūstamās mācību vielas ietvaros.

6.2. Sakarā ar elektronoskā žurnāla ieviešanu, veidojot ieskaites un pārbaudes darbus, tiek ievēroti elektroniskā žurnāla „e-klase” ieteiktie vērtēšanas kritēriji, kuri atbilst normatīvo aktu prasībām.

6. 3. Skolēnu vērtēšanu 10 ballu skalā katrā klasē plāno attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, nosakot tā biežumu atbilstoši mācību priekšmeta standarta prasībām, mācību priekšmeta programmā iekļautajām tēmām un to loģiskajām daļām, kā arī katras klases īpatnībām.

6.4. Minimālais pārbaudes darbu skaits – 2 pārbaudes darbi semestrī.

6.5. 10 ballu skala izmantojama tikai tādos pārbaudes darbos, kurus veicot maksimālais iegūstamais vērtējums ir 10 balles. Ja darbā netiek iekļauti visu līmeņu uzdevumi, tas neatbilst 10 ballu maksimālajam vērtējumam un nav vērtējams 10 ballu skalā.

7.Vērtējuma formas „ieskaitīts/neieskaitīts”izmantošanas nosacījumi.

    1. Vērtējuma forma „ieskaitīts/neieskaitīts” tiek izmantota tādos pārbaudes darbos, kuru vērtēšanā nav iespējama 10 ballu skala – darbā nav iekļauti atbilstoša līmeņa uzdevumi.

    1. Vērtējuma forma „ieskaitīts/neieskaitīts” neatbrīvo skolotāju no darba labošanas, vērtēšanas, vērtējumu fiksēšanas dokumentācijā, kļūdu analizēšanas un izskaidrošanas skolēniem.

    1. Vērtējuma forma „ieskaitīts/neieskaitīts” tiek izmantota kārtējā vērtēšanā – mācību procesa laikā līdz nobeiguma pārbaudei, ja vērtējums mācību priekšmetā veicams ballēs.

    1. Vērtējuma forma „ieskaitīts/neieskaitīts” pamatā netiek ņemts vērā, nosakot semestra vai gada vērtējumu konkrētā mācību priekšmetā.

    1. Vērtējuma forma „ieskaitīts/neieskaitīts” tiek ņemts vērā, ja semestra vai gada noslēguma vērtējums izšķiras starp divām blakus esošām ballēm, uzskatot to par skolēna attieksmes pret mācībām raksturotāju.

    1. Vērtējuma forma „ieskaitīts/neieskaitīts” netiek uzskatīts par vienīgo skolēna attieksmes pret mācībām raksturotāju.

  1. Ieraksta „nv” izmantošanas nosacījumi.

8.1. Ja izglītojamais nav saņēmis vērtējumu, tas tiek fiksēts žurnālā ar apzīmējumu „nv”.

8.2. „nv „ izmanto skolēna neiegūtā vērtējuma fiksēšanai. Skolotājs nav saņēmis nepieciešamo informāciju skolēna mācību sasniegumu vērtēšanai.

    1. „nv” izmanto , ja skolēns :

8.3.1. apzināti nav veicis darbu,

      1. atsakās atbildēt un nevar pamatot atteikumu,

      2. nav iesniedzis mājas darbu,

      3. nav izmatojis piedāvātās konsultācijas un nav ieguvis vērtējumu norādītajā papildlaikā.

      4. sporta ieskaitē ieradies bez sporta tērpa un līdz ar to nevar veikt ieskaiti,

      5. darba neveikšanai pamatojas uz slimību, bet nevar uzrādīt ārsta zīmi.

    1. Ieraksts „nv” nav uzskatāms par vērtējumu, nav pielīdzināms ballēm vai 0. Tas uzskatāms par konkrētās situācijas raksturotājelementu.

    2. Izliekot semestra vai gada noslēguma vērtējumus, ieraksts „nv”:

      1. nav jāņem vērā, ja skolēns ir uzrādījis savus mācību sasniegumus attiecīgajās mācību tēmās noteiktajā papildlaikā un ir ieguvis nepieciešamo vērtējumu. Tad ņem vērā iegūto vērtējumu.

      2. ir jāņem vērā tikai un vienīgi kā situācijas raksturotājelements, nesaistot to ar konkrētām ballēm vai 0, ja skolēns nav parādījis savus mācību sasniegumus un nav ieguvis nepieciešamos vērtējumus attiecīgajās tēmās.

      3. var tikt uzskatīts kā izglītojamā attieksmes pret izglītošanos viens no rādītājiem.

9. Semestra vai mācību gada noslēguma vērtējuma izlikšanas nosacījumi.

    1. Lai skolēns saņemtu semestra vai gada vērtējumu mācību priekšmetā, skolēnam ir jābūt iegūtiem vismaz 75% no konkrētajā laika periodā paredzētajiem vērtējumiem. Ja skolēnam vairāk kā 40% vērtēšanas gadījumu ir n, vai nv, skolotājs ir tiesīgs neizlikt noslēguma vērtējumu un veicot žurnālā ierakstu par nesaņemtu vērtējumu - nv

    2. Izliekot semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu, tiek ņemti vērā visā periodā iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, iegūtās prasmes un iemaņas, attieksme pret izglītošanos, mācību sasniegumu attīstības dinamika.

    3. Ņemot vērā iepriekš minēto, semestra vai mācību gada noslēguma vērtējums nav tas pats, kas ir matemātiski aprēķināts vidējais vērtējums, tādēļ vidējais vērtējums mācību priekšmetā var būt atšķirīgs no semestrī vai gadā izliktā vērtējuma.

9.4. Semestra un gada vērtējumi netiek uzlaboti

  1. Sadarbība ar vecākiem.

    1. Vecāki tiek informēti par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību vecāku kopsapulcēs vai , pēc vecāku iniciatīvas – individuāli.

    2. Ikviens vecāks un skolēns var sekot līdzi savu bērnu mācību sasniegumiem ikdienā, izmantojot e-klases piedāvātos pakalpojumus.

    3. uz katra mēneša 5.datumu skolēnu dienasgrāmatās tiek ievietots sekmju un kavējumu izraksts par iepriekšējo periodu.

    4. Semestra un mācību gada noslēgumā tiek izsniegtas liecības.

    5. Vecākiem ir iespējamas individuālas pārrunas ar skolotājiem, klases audzinātājiem un skolas administrāciju.

11.Atbalsts skolēniem un skolotājiem.

11.1. Skolas administrācija nodrošina aktuālās informācijas novadīšanu skolotājiem,

11.2.Nodrošina nepieciešamos metodiskos pasākumus un individuālas konsultācijas skolotājiem vērtēšanas jautājumos.

11.3.Skolēniem pieejama metodiskā informācija un tās skaidrojumi par vērtēšanas kārtību.

11.4. Iespēju saņemt skolotāja pamatojumu un skaidrojumu par iegūto vērtējumu un tā objektivitāti.